Cieto savienojumu relatīvā kustība

Sep 11, 2026

Atstāj ziņu

Cietās sakabes sastāv no stingrām jaudas pārvades sastāvdaļām, kas neļauj relatīvi kustēties starp savienotajām daļām; līdz ar to tiem trūkst iespēju kompensēt relatīvo novirzi starp abām vārpstām. Tie ir piemēroti tikai tiem lietojumiem, kuros vārpstas uzstādīšanas laikā var precīzi noregulēt un kur darbības laikā nenotiek relatīva pārvietošanās. Atloku savienojumi, kuriem trūkst elastīgu elementu, nenodrošina vibrāciju slāpēšanu vai triecienu absorbciju; tie parasti ir piemēroti tikai ekspluatācijas apstākļiem, kam raksturīgas vienmērīgas slodzes un bez trieciena vai vibrācijas.

 

Cietie savienojumi (agrāk saukti par fiksētiem cietajiem savienojumiem) ietver tādus veidus kā atloka savienojumi, radiālās atloka savienojumi, uzmavas savienojumi, skavas-čaulas (dalītās uzmavas) savienojumi un uzmavas savienojumi. Kopumā stingrajiem savienojumiem ir vienkārša konstrukcija un zemas ražošanas izmaksas. Izvēloties stingru sakabi, jāsamazina izlīdzināšanas kļūdas starp abām vārpstām; turklāt, lai samazinātu papildu slodžu ietekmi uz sakabi, attālumam starp sakabi un gultņiem jābūt pēc iespējas īsākam. Atloka savienojumi savieno divas atloka tipa savienojuma puses, izmantojot skrūves.

 

Stingrajiem sakabēm ir divas primārās konstrukcijas konfigurācijas: viena balstās uz piestiprinātām skrūvēm (rīvētajos caurumos) vārpstas izlīdzināšanai un izmanto skrūvju kātus, lai izturētu saspiešanas un bīdes spēkus griezes momenta pārnešanai; otrs nodrošina izlīdzināšanu, savienojot izvirzītu plecu vienā savienojuma pusē ar atbilstošu padziļinājumu otrā pusē. Pēdējā tipa gadījumā pušu savienošanai tiek izmantotas standarta A vai B klases skrūves, un griezes moments tiek pārnests ar berzes spēku, kas rodas savienojuma virsmās. Cietie savienojumi parasti ir izgatavoti no pelēkā čuguna vai oglekļa tērauda; tomēr lietais tērauds vai kaltais tērauds ir jāizmanto lielas slodzes darbiem vai gadījumos, kad perifērijas ātrums pārsniedz 30 metrus sekundē.

Nosūtīt pieprasījumu